Se, mis um amši,
Sōb amži, īedõs tabbõmõt;
Āiga jūokšõb leb sūormõd nemē jõugõ.
Jūokšõs ta sīeb kuodā kuodā tagān.
Sīeb rištīng rištīng tagān,
Jelāb Sin kengiš,
Kōgizõs rieks…
Kus?
Tūļ nemē Kīela
Pūgõb sīlmiž aigõ
Mis äb tikš.
//
SAND
Blows cold, blows. Time flows. White foam, grey splashes, icy wave, no splinters on a log, no sharp edge on rock - smoothed. Sharpness alone
with rust.
Plastered heart, blindfolded eyes, tied up mouth. Muffled howls from the swings, gulls spread their wings, a mute blast.
Sky’s dragonflies flutter away, grain jets to all sides, everywhere.
…
The gathering of the small turns earth into sea. On which the Thousand-Pine forrest blossoms.
Legcutters will repay the croweaters.
That, which is everywhere, gets anywhere, remaining uncaught. Time pours through fingers, resembling it. Flowingly swallowing house by house, engulfing man after man, lives in your shoes, in the long road …
to where?
Wind like a clock whirls time in your eyes, that doesn’t tick.
Debesu spāres aizlidinās prom,
Graudu strūklas uz visām pusēm
Visur.
…
No mazajiem sapūšot,
Satop Zeme
Jurā.
Uz kuras izplaukst Tūkstošu Sils.
Vārnkožiem
Kājgrieži atdarīs.
Tas, kas ir visur.
Tiek visur, palikdams nenotverams;
Laiks birst caur pirkstiem, tai līdzinādamies.
Plūstoši apēdot māju pēc mājas.
Aprijot cilvēku pēc cilvēka,
dzīvo Tavās kurpēs,
Ilgajā ceļā…
uz kurieni?
Vējš kā Pulkstenis
sapūš acīs laiku,
Kurš Netikšķ.
