Se um min mīel Rubīž,
Ullõm aigā.
Ma sōb tuoizpūolõ
Nemē Ōļaz
ja dāņtšõb kuodād immõr,
Ma lōlab iel pǟl,
Kemmõb parkidi
Vȯtšõs.
Ma lǟb leb kālmadtarā,
Lūotantõb vȭlastõkši.
Kuņtš sugūb Val,
Laz ūomõgvīpšõdõks vīgõ min ärblimiz jeng unvaldõ,
Pǟvaļikīzõn kuostāntõs min tulzõnd kațkīži,
Sūdlõs jarā rabdõd pǟdõ.
//
NIGHT
Spilled colours, torn photographs, Southern wind in appletrees.
Night bells outside the window, My Thousand years of loneliness.
I’m longing for the sea, sharp wind and cold rain in my face, for Your Big Arms and a gulls’ shrieks.
Thousand years of silence,
No-thing happens again.
Messy room, scattered razors, own blood on my hands, buzzing in my ears. Together with the speechless night I paint it all out. Break a glass.
This is the borderline of my Mind. Fence of frenzy. I pass to the other side like the Green one and dance around the houses, sing on the streets, sweep parks, seeking. I go through cemeteries, comforting ghosts.
Until the Light appears with morning rays to carry my scarred soul to the realm of sleep, with the
sun relieving my smarting wounds, kissing my bruised head.
//
NAKTS
Izlijušas krāsas,
Ieplēstas fotogrāfijas,
Dienvidu vējš ābeļkokos,
Nakts zvani aiz loga,
Mani tūkstoš gadi Vientulības.
Es ilgojos pēc Jūras,
Asa vēja un auksta lietus savā sejā,
Pēc Tavām Lielajām rokām
un kaiju kliedzieniem.
Tūkstoš gadi Klusuma,
Nekas atkal notiek.
Saārdītā istaba, izmētātie asmeņi,
Savas asinis uz rokām,
Trokšņi ausīs.
Kopā ar mēmo nakti
es visu izzīmēju.
Saplēšu glāzi.
Tā ir mana prāta Robeža,
Ār-prāta mala.
Es aiztieku otrpus
Kā Zaļā
un dejoju ap mājām,
Dziedu uz ielām,
Ķemmēju parkus
Meklējot.
Eju caur kapiem,
Mierinu rēgus.
Līdz kamēr Gaisma uzrodas,
Lai rīta stariem aiznestu manu rētaino dvēseli miega valstībā,
Saulei veldzējot manas sūrstošās brūces,
Skūpstot sasisto galvu.
